Kubeseles dabas taka / Krimulda

***    ***   ***   ***   ***   ***   ***   ***

2002.gadā Gaujas nacionālais parks kopā ar Krimuldas pagastu, Krimuldas evaņģēliski luterisko draudzi izveidoja Kubeseles dabas taku 3,6km garumā.

Krimuldas baznīca

Krimuldas baznīcas apkārtne ir Gaujas NP kultūrvēsturiskās zonas teritorija, īpaši bagāta ar dažādām vēstures liecībām. Taka sākas pie baznīcas, kas ir viena no vecākajām mūra baznīcām Latvijā.

 Baznīca celta 1205.g., tikai 1699.g. tā ieguva nelielu jumtgales tornīti, 1905.gadā uzcelts 46m augstais zvanu tornis (arhitekts A.Reinbergs).

Vieta pastam

Krimuldas baznīcas vecā kapsēta

Senāk bagātos draudzes locekļus apglabāja baznīcā. Vēl 18.gs. baznīcas kapenēs bija šāda cena - kapa vieta baznīcā no lielām durvīm līdz baznīcas vidum - 1 dālderi, no vidus līdz altāra korim - 2 dālderus, zem altāra kora - 4 dālderus. Altāra kora priekšējā puse piederēja mācītāja muižai. Kapsēta atradās baznīcas pagalmā un tuvējā tīrumā, uz lielceļa pusi, kur smilšaina zeme. Baznīcas tuvumā ierīkoto kapsētu lietoja arvien no jauna. Ja gadījās izrakt iepriekš apbedīto cilvēku kaulus, tos uzglabāja speciālā namā, ko sauca par kaulu kambari. Izdarot baznīcas un draudzes vizitācijas vai pārlūkošanas, arvien tika jautāts, vai esot labs kaulu kambaris un vai kapsētai ejot apkārt sēta. Uzkalniņš  pie baznīcas  ir vecā kaulu kambara vieta, no vecās Baznīcas kapsētas saglabājušies arī abi vārtu stabi. Krimuldas-Raganas ceļam pretējā pusē, aiz pļavām, atrodas  vecā Putniņu kapsēta, kas 19.gs. sākumā ierīkota Pētera kalnā. 1928.gadā draudze Putniņu kapsētai uzcēla jaunus betona vārtus ar krusta zīmi augšpusē.

Līdzās Krimuldas baznīcai 2002.g.20 oktobrī atklāts Kaupo Lilijas labirints. Labirinta ideju Krimuldas draudzes locekļi guvuši Francijā, Šartras katedrālē, apskatot 13.gs. sākumā uz baznīcas grīdas izveidoto labirintu. Senatnē, laikā, kad nebija iespējams doties svētceļojumā uz Jeruzalemi, ticīgie gāja pa labirintu, veicot simbolisku svētceļojumu uz svēto pilsētu.

Turaidas valdnieks, lībiešu karalis Kaupo veica svētceļojumu uz Romu pie pāvesta Innocenta III 1203.gadā. Labirints izveidots kā piemiņa Kaupo ceļojumam. Krimuldas labirinta centrā ir simbolisks Lilijas zieds, jo saglabājies nostāsts par balto lilijas ziedu, kas, sargājot Krimuldas baznīcu Kaupo parādījies sapnī. Lilijas ziedu vienā rokā tur arī mazais Krimuldas baznīcas eņģelītis, kas kalpo kanceles apgaismošanai. Labirintu atklāja 2002.gada 20.oktobrī, kad apritēja 800 kopš Kaupo svētceļojuma.

Kaupo Lilijas labirints

Meditācija, ejot labirintu

Ak, daudzo Ceļu Dievs, es šodien stāvu šī labirinta priekšā, kas ir kā līdzība manam ceļojumam pie Tevis.

Rietumu pasaulē man ir mācīts, ka "visīsākais attālums  starp diviem punktiem ir taisna līnija", un tā kā esmu nepacietīgs cilvēks, man ir grūti gaidīt.

Savu ceļu pie Tevis es bieži esmu veidojis pēc taisnās līnijas parauga.

Bet Tu, Bezgalīgās Pacietības Dievs, man parādīji, ka ir cits ceļš, līkumots ceļš. Ejot pa šo ceļu, manas ilgas un cerības pieaug, kad pietuvojos centram, bet tad es atkal tieku aizvests prom.

Taču tieši šis ceļš daudz vairāk līdzinās manai dzīvei.

Kad ejot pa šo ceļu, lieku pēdu aiz pēdas, reizēm nemaz nešķiet, ka tuvojos mērķim, kaut patiesībā visu laiku virzos tam pretim.

Bet Tu esi Pārsteigums un Noslēpums Dievs, un ne jau es nosaku savu ceļu.

Labirints ir zīme tam, ka es pakļaujos noslēpumam, ne droši saredzot, bet paļāvībā ka ceļš, kas līkumo tuvāk un tālāk, beidzot aizved uz Centru, kas esi Tu.

Jean Sonnenberg

Tēlnieka Viļņa Titāna darinātais piemiņas akmens J.N.Ramanim atklāts 1993.g.15.oktobrī.

Ilgu laiku par pirmo latviešu tautības dzejnieku uzskatīja Neredzīgo Indriķi (1783.-1828.), jo  viņš pirmais, kura darbi tika publicēti. Taču jau ilgi pirms tam pastāvēja latviešu literatūra rokrakstu formā. Viens no rokrakstu literatūras pārstāvjiem ir arī skolotājs un dzejnieks Juris Natanaēls Ramanis. Viņa "Krusta skolas grāmatā", kas sastādīta 1797.g., ietverti dzejoļi bībeles tekstu un kristīgās morāles skaidrojumi, tas ir arī vienīgais rokraksts, kas bagātīgi ilustrēts. J.N.Ramanis dzimis skolotāja ģimenē, arī pats strādājis par skolotāju Allažos, pēc tam - Krimuldas draudzes skolā , kas atradusies netālu no mācītāja mājas. Viņš dzimis 1742. vai 1743.gadā, bijis precējies ar Jērkules mežsarga meitu Helēnu Kristiānu Frišvaldi. J.N.Ramanis bijis trīs bērnu tēvs, ieredzēts skolotājs, bet par viņa dzīves noslēgumu nekas nav zināms. Viņš savos dzejoļos aizstāvēja taisnību, tuvinieku labklājību.1778.g. 13. maijā viņu  padzen no skolotāja vietas.  J.N.Ramanis dzimtbūšanas laikā bija iedrošinājies teikt taisnību acīs tiem, kam piederēja vara. No viņa novērsās arī brāļi un māsas, kas dzīvoja pārticībā.

Juris Natanaēls Ramanis bija vientulis dzīves laikā, taču viņa "Krusta skolas grāmata" bija iemīļota tautā, noraksta skaita ziņā tā ieņem no pirmajām vietām.

"Bet lai es gaidu no tevīm to atmaksāšanu debesīs, ko tu visiem taisniem mācītājiem solījis esi, ka tiem būs spīdēt kā tām spožām zvaigznēm tava tēva valstībā, to gaidu es un uz to paļaujos, un ticu es, un tu to dosi man, mans Jēzus. Āmen. Āmen." (Juris Natanaēls Ramanis)

Krimuldas mācītājmuiža

Runtiņupītes krastā uz iegarena paugura, sena pilskalna, atrodas vecā Krimuldas mācītājmāja, par kuru draudzes 700 gadu jubilejai veltītajā izdevumā sacīts, ka to 1775. gadā cēlis zviedru izcelsmes Krimuldas muižas īpašnieks barons Magnuss fon Helmersens. Vairākkārt pārbūvēta, tā saglabājusies līdz mūsdienām. Arī šobrīd tā kalpo kā mācītāja māja un Krimuldas draudzes mācību māja. Blakus atrodas "Vītagas", senā zvaniķa māja.

Kaupo kapa uzkalniņš

Hronika vēsta, ka Kubeselē esot apbedīti Turaidas lībiešu valdnieka Kaupo pelni, Kaupo 1217.gada 21. septembrī krita kaujā pie Viljandi Igaunijā. Viņa līķis sadedzināts, un pelni apbedīti, iespējams, Kubeseles baznīcā. Vēsturnieki domā, ka Krimuldas baznīca ir tā pati senā Kubeseles baznīca, celta 1205.g. Vietējie iedzīvotāji par Kaupo kapa vietu sauc mākslīgu 10*6m lielu pauguriņu pie Runtiņupītes. 2001.g.uzstādīta tēlnieces Gaidas Grundbergas gatavotā piemiņas zīme.

Kaupo akmens

Kubeseles pilskalns atrodas uz dienvidiem no Krimuldas luterāņu baznīcas, morēnu grēdas galā, kur uzceltas Krimuldas mācītājmuižas ēkas. Kalna nogāzes trīs pusēs ļoti stāvas, iespējams, ka pat mākslīgi pastāvinātas, tā norobežojot kalnu no zemajām apkārtnes pļavām. Uz A  no mācītājmājas esošā augstienes iežmauga varētu būt vēlākos laikos aizbērta pilskalna aizsarggrāvja vieta.1991.gadā pilskalnā notika arheoloģiskie izrakumi. Izrakumos tika atrasta agrā dzelzs laikmeta rotadata un dažas vēlā dzelzs laikmeta ripas keramikas lauskas. Garām pilskalnam tek Runtiņupīte, netālu no pilskalna atrodas Kubeseles jeb Runtiņa ala.

Kubeseles / Runtiņa ala

Netālu no pilskalna atrodas Kubeseles ala. Runtiņupīte ietek Gaujā pie Lielā akmens. Dabas taka vijas gar upītes krastiem no mācītāja mājas līdz Gaujai. Alas garums ir 6m, augstums 3m. Ala atgādina 30 m**3 lielu istabu ar 1,3m platām durvīm.Kubeseles ala ir izveidojusies augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņos ilgstošas pazemes ūdeņu darbības rezultātā. Smilšakmens vājais cementējums rada alas iekšpusē labvēlīgus apstākļus tās sairšanai.

Saulstariņu klintis un ala

Augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ar alu ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Saulstaru klintis atrodas Runtiņupes krastā, nosaukumu tās ieguvušas no tuvējām Saulstariņu mājām. Devona smilšakmens iezis ir miljoniem gadu vecs nogulumiezis, kas ir stipri sadēdējis, kārtains, plaisains, birstošs, vāji cementēts.

Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens

Netālu no Lielā akmens senos laikos bija Gaujas plostnieku darbošanās vieta. Par to liecina arī iebetonētā dzelzs cilpa upes krastā. Lielais akmens senajos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucēja gailis! Lielais akmens ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts, tas saukts arī par Runtiņa avotakmeni. Tas atrodas 50m no Gaujas krasta. Augstums 2,5m, garums 5,3m, platums - 3,7m. Pie akmens iztek spēcīgs avots.

Plostnieku enkurkluči

Gaujā koki pludināti sienot baļķus plostos, vēlāk arī vaļējā veidā. Gaujā tad sezonā pludināja 100-150 tūkstošus m**3 kokmateriālu. Krastā iebetonēts betona enkurs ar milzīgu metāla cilpu troses vai vinčas atsiešanai. Ar trosi tika atsieta trīs vai četru baļķu ragata, lai ar to noturētu un uzkrātu Gaujā brīvi peldošos baļķus. Tādu, mākslīgi radītu, baļķu sastrēgumu sauca par "spriedumu". Kad lielākā daļa baļķu "partijas" bija sakrājusies "spriedumā", ragata tika attaisīt. "Spriedumā" esošie baļķi nepeldēja brīvi projām, tie bija jālauž, jāatbrīvo - jāpieliek liels darbs, lai tos ievadītu straumē.

Mežā var redzēt Gaujas kapus, senos baltu uzkalniņkapus, kā arī vecos Barona kapus, kur atdusas krimuldiešu iecienītais mācītājs Vilhelms Valters.

Baznīcas mežs