pirmdiena, 2015. gada 1. jūnijs

Dobeles pilsdrupas

Vietā, kur tagad paceļas Dobeles pilsdrupas, Bērzes upes labajā krastā, jau 1. gadu tūkstotī p.m.ē. atradās zemgaļu senpilsēta. Dobeles zemgaļu pils un senpilsēta līdz 13.gs. bija viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Gandrīz simts gadus pils izturēja neskaitāmus krustnešu uzbrukumus un aplenkumus, un tikai 1289.g., kad vācieši bija pilnībā izpostījuši apvidu un tālāka pretošnās kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja savu koka pili un aizgāja trimdā uz Lietuvu.






Livonijas ordenis savu mūra pili Dobelē uzcēla laikā no 1335. līdz 1347.g. - ordeņa mestra Eberharda fon Monheima valdīšanas laikā. Pils sastāvēja no konventa ēkas ziemeļu pusē un galvenās ēkas dienvidu pusē.




Līdz 1562.g. pils bija garnizona priekšnieka un novada pārvaldnieka - komtura - mītne, bet pēc Livonijas ordeņvalsts sairšanas Dobeli savā valdījumā ieguva ordeņa pēdējais mestrs un pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers.
Hercogu Ketleru dzimtas valdīšanas laikā Dobele bija svarīgs militāra atbalsta punkts un nozīmīgs administratīvais centrs, tādēļ 16. un 17. gs. mijā Dobeles pils tika pārbūvēta atbilstoši Rietumeiropas renesanses arhitektūras tradīcijām.





No 1642.g. līdz 1649.g. cietokšņa teritorijā hercoga Frīdriha atraitnes Elizabetes Magdalēnas vajadzībām tika uzcelts jauns korpuss (tā sauktais palasts) un aizsargmūra rietuma sienā izbūvēti jauni  vārti. Pils arhitektūru bagātināja vaļēja pagalma arkāde, bet fasādes - t.s.sgrafito tehnikā veidots dekoratīvs apmetums.




Dobele smagi cieta gan zviedru-poļu, gan Ziemeļu kara gados, un tās postu vēl padziļināja 1710.g. - 1713.g. mēra epidēmija, kuras laikā izmira gandrīz visi Dobeles iedzīvotāji. Līdz 1730.g. daļa pils telpu vēl bija apdzīvojamas, un pils baznīcā tika noturēti dievkalpojumi. Pēc tam pils tika pamesta likteņa varā.


No viduslaikos celtās pils daļas līdz mūsu dienām nonākusi daļa neregulāras konfigurācijas apkārtmūra, aizsarggrāvju atliekas un 17.gs. pārbūvētās konventa ēkas korpuss. Savukārt no hercogienes Elizabetes Magdalēnas palasta saglabājušies tikai atsevišķi mūri un ieejas portāla fragments.







Pirmos arheoloģiskos izrakumus Dobeles pilsdrupās jau 19. gs. veicis izcilais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks , Dobeles vācu draudzes mācītājs Augusts  Bīlenšteins  ( 1826-1907 ). Kopš 20 gs. sākuma pilsdrupu pagalms ir dobelnieku iemīļota atpūtas un brīvdabas sarīkojumu vieta.



Līdz mūsu dienām ir saglabājušās mūru daļas strauji bojājas, tādēļ 2002.g. ar Dobeles domes atbalstu uzsākti mūru konservācijas darbi. Tos veic Dobeles uzņēmums "BūvfirmaL.B.K.". Paralēli drupu konservācijai notiek arheoloģiskie izrakumi.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru