No Gaujas tilta raugāmies šķietami rāmajā upes plūdumā, lai gan zinām, ka tā ir viena no straujākajām Latvijas upēm. Gauja bieži maina gultni, tāpēc plūstošo smilšu un atvaru dēļ peldēt tajā ir bīstami. Bez tam upe ir avotaina, tajā slēpjas arī palu laikā sanestie koki un sakārņi.
Teika
stāsta, ka reiz lapsa gājusi pie Alauksta ezera dzert. Pamanījusi, ka
ezera malas līkst ūdenī, lapsa griezusies atpakaļ un skrējusi projām,
bet visu laiku jutusi, ka pēdas mirkst ūdenī. Tā arī Gauja esot cēlusies
- kādus līkumus skrējusi lapsa, pa tiem Gauja sekojusi, pie tam upe
iemantojusi arī lapsas dabu - straujumu un nepastāvību.
