ceturtdiena, 2016. gada 16. jūnijs

Līgatne



Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Latvijas valsts nozīmes kultūrvēstures piemineklis un Eiropas mēroga unikāls pilsētbūves ansamblis, kas atspoguļo koka arhitektūru un industriālo celtniecību 19.gs. nogalē. Dodoties pastaigā pa Līgatnes papīrfabrikas ciematu ikvienam ir dota iespēja ceļot laikā un nonākt Līgatnē 19.gs. sākumā, kad Paltmales muižas ūdensdzirnavās no lupatām tika saražoti pirmie 1050 pudi (17 t ) Līgatnes papīra. Pastaigu maršruts ļaus Jums izsekot Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīves gaitām visa mūža garumā. No dzemdību nama un Līgatnes skolas līdz darbam papīrfabrikā un ģimenes dzīvei papīrfabrikas celtajās unikālajās koka rindu mājās. Tāpat Jums būs iespēja iztēloties, kā pēc 10 stundu garās darbdienas strādnieki atpūtās, spēlējot ķegļus kluba bumbotavā, baudīja koncertus un teātra izrādes kluba lielajā zālē vai muzicēja Līgatnes orķestra rindās - nojumītē, kas rotājusi gleznaino smilšakmens klinti - Lustūzi.















Kultūras nams - tagad Līgatnes novada dome, bibliotēka






Kultūras nama pagrabtelpās atrodas krogs " Pie Jančuka ". ( Laipna apkalpošana un garšīga virtuve )


















Estrāde gan tāda pieticīga























Skats uz Lustūzi














Papīrfabrika / Līgatne




2016.gada pavasarī rūpnīca nestrādā - viss zem atslēgas un apsardzes.

Līgatnes papĪŗfabrikas vēsture aizsākas 1815.gadā, kad Paltmales muižas dzirnavās no lupatām tika saražota pirmā papīra loksne. Uzņēmums ražojis gan papīru ar cariskās Krievijas divgalvainā ērgļa ūdenszīmi, gan padomju laikā zilās rūtiņu un līniju burtnīcas skolām, gan papirosu čaulītes. Vēl nesen  100% visa papīra tika ražots no makulatūras, bet nu rūpnīcas darbs apstājies.


























Administrācijas ēka



Dzemdību nams ar aptuveni 5 vietām.



Skats uz fabriku no Skolaskalna


trešdiena, 2016. gada 15. jūnijs

Handfabrika jeb Anfabrika / Līgatne





Šeit atradušās pirmās Līgatnes papīrfabrikas ēkas - t.s. Handfabrika (roku darbu fabrika ) jeb Anfabrika, kas celta 1815.-16. gados. Pēc Galvenās jeb Vidusfabrikas uzcelšanas 1830.gadā ražošana pakāpeniski pārvietota uz turieni, atstājot Anfabrikā palīgražošanas funkcijas. Papīrs, izmantojot roku darbu, šeit ticis ražots līdz 1871.gadam.
Līdz ar Handfabrikas būvniecību notika arī slūžu un kanālu sistēmas izveide, nodrošinot fabriku ar ražošanai nepieciešamo ūdeni.
Handfabrikas jeb Anfabrikas klints ir 16,5 m augsta, vertikāla smilšakmens klints - valsts nozīmes dabas piemineklis.