Kokneses pilsdrupas

Teika stāsta:

Koknesē reiz valdījis kāds vācu muižnieks. Visās godībās viņš lielījies ar saviem kalpiem, kuru uzticību ieguvis ar naudu. Reiz kādās viesībās viņš atkal sācis plātīties. Tad no galda piecēlies kāds zviedrs un pateicis, ka uzticība, kas iegūta par naudu, nav uzticība. Kalpi tikai par tādiem izliekoties. Kokneses pilskungs zviedru izsmējis un pieprasījis, lai tas pierāda savu vārdu patiesību. Zviedrs apsolījis ieņemt Kokneses pili. Šī pils tolaik uzskatīta par neieņemamu, jo tās iemītnieki bijuši apgādāti ar pārtiku vairākiem gadiem un pat aplenkuma draudi viņiem nav bijuši bīstami. Zviedrs savācis krietnu karapulku un pili aplencis. Pils kalpi sakāpuši uz vaļņiem un zobojušies par uzbrucējiem. Tur bijis arī pilskungs, taču viņš drīz vien kalpus atstājis. Šo brīdi izmantojis zviedrs. Viņš izvilcis no kabatas zelta ķēdi un teicis: "Šo ķēdi iegūs tas, kurš šonakt atvērs pils vārtus. Bez tam vārtu atvērējs tiks paaugstināts augstāk par mani un maniem kareivjiem.".......

..... Pienākusi nakts. Pilskungs, paļaudamies uz saviem kalpiem, mierīgi aizgājis gulēt, bet zviedrs piegājis pie pils vārtiem un sācis gaidīt. Ap pusnakti kāds no iekšpuses tuvojies vārtiem. Zviedrs ieraudzījis kādu kalpu ar lielu atslēgu rokā. Kad vārti atslēgti, daži kareivji devušies uz pili un to izlaupījuši. Pašu pilskungu un kalpus, kas mierīgi gulējuši, zviedrs neaizticis. Kad laupījums bijis iznests no pils, zviedrs pasaucis vārtu atvērēju, aplicis tam ap kaklu solīto zelta ķēdi un teicis: "Ķēdi jau tu esi saņēmis, tagad paaugstināšu tevi augstāk par sevi un saviem kareivjiem." Tā pateicis zviedrs ar kareivju palīdzību turpat pilī pakāris kalpu smagajā ķēdē pie kāda staba. Uz papīra lapas zviedrs uzrakstījis: "Šis vīrs atvēra pils vārtus un ieguva zelta ķēdi, kā arī stāvokli, augstāku par mani un maniem kareivjiem." Papīru viņš piesitis pie staba blakus pakārtajam un pēc tam nekavējoties atstājis pili.

Šajā novadā jau pirms vācu ienākšanas dzīvojuši latgaļi, krievi un sēļi. Indriķa hronikā Koknese 1206.gadā minēta kā "krievu pils", kuru pārvaldījis Polockas kņaza Vladimira pakungs Vjačko (citur arī Vetseks), kas jau 1205.gadā noslēdzis mieru  ar bīskapu Albertu. Bīskaps tajā laikā jau bija ieņēmis Lielvārdes un Aizkraukles pilis. 1207.gadā Vjačko ieradies Rīgā lūgt palīdzību cīņā pret leišiem, par ko bīskaps pieprasījis, lai Vjačko atdāvina viņam Kokneses pili un visu novadu, no kura pusi Vjačko varētu izlēņot sev. Acīmredzot Vjačko tam nav piekritis. Tādēļ jau 1208.gadā Lielvārdes bruņinieks bīskapa vasalis Daniēls Benerovs uzbrucis Koknesei, sagūstījis Vjačko un iekalis to važās. Tiesa, bīskaps Vjačko atbrīvojis, bet pāridarījums bijis pārāk liels, un Vjačko atriebdamies uzsācis karagājienu pret Rīgu. Tas bijis neveiksmīgs, un 1208.gadā Vjačko pili nodedzinājis un devies uz Krieviju. Vecās pils vietā bīskaps Alberts 1209.gadā uzcēlis jaunu, pie kuras ar laiku izveidojās pilsētiņa, kurai bija liela nozīme tirdzniecībā ar Krieviju pa Daugavu.