Rumbiņas ūdenskritums, izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes un ir 1,8 m augsts.
Upītes krastos vērojami smilšakmens atsegumi.
Lejpus ūdenskritumam, apmēram 50m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.
Ūdenskritums ir ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Lielvārdes evanģēliski luteriskā baznīca
Baznīca celta 1747. gadā, taču Pirmajā pasaules karā baznīcu nopostīja.
Mācītājs Pauls Gailītis panāca, ka 1931. gadā sāk atjaunot dievnamu. Baznīcu pabeidza 1932. gadā, 1938. gadā baznīca saņēma Lielvārdes dzelzceļu aizsargu organizācijas dāvinājumu – K. Miesnieka altārgleznu “Jēzus Ģetzemenes dārzā”.
Baznīcas labiekārtošanai – koka altārim, kancelei un baznīcas soliem – līdzekļus dāvināja Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.
Baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, savukārt, altārglezna, altāris, kancele un baznīcēnu soli ir Valsts nozīmes mākslas pieminekļi
Lielvārdē pie pašas Daugavas ir pat divu muižu parki - Lielvārdes un Rembates muižas parks. Lielvārdes muižas parkā līdzās Lielvārdes baznīcai, muižai (no kuras ēkām gan palikusi tikai muižas klēts, kas tagad kalpo kā Andreja Pumpura muzejs) un pilsdrupām var vērot arī divus dižakmeņus - Lāčplēša gultu un Lāčplēša segu.
Skulptūru dārzs atrodas muižas parka daļā, kur savulaik bija Lielvārdes muižas pils ar sešām kolonnām, terasēm un rožu stādījumiem.
Skulptūru dārzs atklāts 1988. gadā eposa „Lāčplēsis” iznākšanas 100 gadu jubilejas svinību laikā, kādreizējās Lielvārdes muižas ēkas (16. – 20.gs. sākums) vietā. Skulptūrdārzu veidojuši studijas "Doma" tēlnieki Jāņa Karlova vadībā.
Koka skulptūrās attēloti 16 tēli no A. Pumpura eposa "Lāčplēsis"- kokā darināts Lāčplēsis, Laimdota, Lielvārds, Spīdala, Koknesis, Tumšais bruņinieks, Kangars utt.
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas. Livonijas ordeņa pils, kas rakstos minēta jau 1229.g..
Cēluši vietējie iedzīvotāji pildot klaušu darbus.
Lielvārdes viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Mūra pils ar nocietinājuma valni pēc vācu krustnešu norādījumiem celta 13. gs. sākumā senās lībiešu koka pils vietā. Sākotnēji piederējusi Rīgas bīskapam Albertam.
Tā vairākkārt cietusi karu darbībā un atkal atjaunota, bet kopš 1613. gada ir drupu stāvoklī. Drupas iekonservētas 1987. gadā pēc arhitekta G. Erdmaņa projekta.
Aiz Skulptūru dārza joprojām redzamas 800 gadus vecās, savulaik Livonijas ordenim piederošās, Lielvārdes bruņinieku pils drupas . Šīs mūra pils vietā agrāk atradusies lībiešu celta koka pils, kas tikusi nodedzināta. Vēlā vietējie iedzīvotāji, pildot klaušu darbus, skaldījuši akmeņus, dedzinājuši kaļķi un vācu uzraudzībā cēluši šo mūra pili
Daugavas stāvkrasts
Dievu kalns ir senākā zināmā cilvēku apmetnes vieta Lielvārdes teritorijā.
Profesores Anna Zariņas veiktajos arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas senākās arkla vagu pēdas un 5 apmetnes apdzīvotības slāņi, sākot ar 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un līdz 6. – 8. gs. mūsu ērā. Šo apmetni apdzīvojušas baltu ciltis. Šobrīd no apmetnes vietas saglabājusies vien neliela daļa, tā ir iekonservēta un nostiprināta, bet lielākā daļa apmetnes vietas ir iegruvusi Daugavā.
vieta, kuru jau 3 000 gadus atpakaļ sākušas apdzīvot baltu ciltis. Daļēji šīs cilšu apmetņu vietas, jau ir ieskalotas Daugavā, tomēr izrakumos konstatēts, ka apmetnes ieejas mala vēl saglabājusies līdz mūsdienām.
Lielvārdes parkā apskatāmi dižakmeņi Lāčplēša gulta (svars – 80 t) un Lāčplēša sega (svars – 22 t), kas kādreiz atradušies Daugavā pie Lielvārdes salas. Uzbūvējot Ķeguma spēkstaciju, sala ir appludināta, bet akmeņi pa upes gultni aizvilkti līdz Ķegumam un 1976. gadā atvesti atpakaļ uz savu sākotnējo atrašanās vietu – Lielvārdi, tikai tie atrodas nevis vairs Daugavā, bet tās krastā.
Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs atrodas senajā Lielvārdes muižas klētī Daugavas krastā jau kopš tā atklāšanas 1970. gadā.
Šī ir vieta, kurā var ne tikai iegūt informāciju par latviešu tautas varoni Lāčplēsi, eposa autoru Andreju Pumpuru, par Lielvārdi un Lielvārdes jostu, bet arī pašam uz brīdi kļūt par Lāčplēsi, Laimdotu, Andreju Pumpuru, apsiet sev Lielvārdes jostu un, protams, izcīnīt spraigo cīņu starp Lāčplēsi un Tumšo bruņinieku.
Lielvārdes parks atrodas Daugavas un Rumbiņas upes ielokā, senās Lielvārdes muižas teritorijā.
Piemineklis 1905. gada cīnītājiem
Uzstādīts vietā, kur 1905. gada 28. novembrī notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kad revolucionāri aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu baronus.
Pieminekļa autors - A. Gailītis.
Vides objekts atklāts 2018. gada jūnijā.
Autors - metālmākslinieks Aldis Lambergs.
Objekts atrodas Lāčplēša skvērā Lielvārdē (pie bijušā kolhoza "Lāčplēsis" kantora ēkas).
Uz Goda krēsla lasāms uzraksts: "Edgars Kauliņš, Kauliņtēvs, tautsaimnieks, kolhoza "Lāčplēsis" izveidotājs un valdes priekšsēdētājs 31 gadu".
Edgars Kauliņš (1903 – 1979) bija kādreiz visā Latvijā slavenās kolektīvās saimniecības "Lāčplēsis" dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs,
savukārt kolhozs "Lāčplēsis" tika nodibināts pirms 70 gadiem – 1948. gada Līgo dienā.
Objekts atklāts 2017. gada jūlijā.
Autors - metālmākslinieks Aldis Lambergs.
Objekts atrodas Rembates parkā pie Lielvārdes novada Kultūras centra Lielvārdē.
Goda krēsls ir veltījums mūsu daiļamata meistariem, Lielvārdes jostas audējiem - Arvedam un Verai Paeglēm.
Pateicoties viņiem, Lielvārdes josta tika aktualizēta un ieguva jaunu nozīmi. Arveda un Veras Paegļu darbs ir veicinājis Lielvārdes jostas atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, kā arī veicinājis amata meistarus pievērsties Lielvārdes jostas aušanai un zīmju izzināšanai.
Rembates muižas parks. Veidots ap 1858.g. kā ainavu parks pie muižas
Vides objekts atklāts 2015. gada jūlijā.
Autors - metālmākslinieks Aldis Lambergs.
Objekts atrodas Rembates parkā pie Lielvārdes novada Kultūras centra Lielvārdē.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Pauls Kvelde (1927.g. - 2017.g.) ir vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, diriģējis korus "Silvicola" un "Absolventi", arī Lielvārdes kori "Lāčplēsis" un vēl aizvien ir kopā ar kultūras nama "Lielvārde" senioru kori "Kamene". Goda krēsla iesvētīšanas svinīgajā ceremonijā Paula Kveldes vadībā koris atskaņoja kora himnu "Lielvārdes krastā". Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī vīru koris "Absolventi".
2007.gadā Pauls Kvelde saņēmis apbalvojumu "Goda lielvārdietis", nu tam pievienojusies vēl viena sabiedrības atzinība – Goda krēsls.
"Ir ļoti grūti izteikt savas izjūtas. Es jūtos pagodināts, bet tajā pašā laikā man ir neērti, ka izvēlējās tieši mani, ar kuru Lielvārdē tiek aizsākta jauna tradīcija – novada svētkos atklāt Goda krēslu par paveikto Lielvārdes un visas Latvijas labā. Lielvārdē ir daudz cilvēku, kas būtu pelnījuši šādu atzinību," Goda krēsla atkāšanā 2015. gadā sacījis Pauls Kvelde.
Rembates muižas parks ir Valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts.
Parks 11ha platībā aizņem teritoriju no Lielvārdes dzelzceļa stacijas pāri Rīga – Daugavpils šosejai līdz Daugavai. Parka teritorijā ietilpst arī Uldevena pils.
Parku sāka veidot ap 1858. gadu kā ainavu parku pie Rembates muižas. Parkā ir dīķis, kas apņem sauszemi, veidojot savdabīgu saliņu, uz kuru ved celiņš. 1968. gadā saliņai piešķirts Spīdalas vārds.
Spīdalas saliņa un parka teritorija tiek izmatota kā dažādu pasākumu norises vieta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru