Rembates muižas parkā var skatīt Uldevena pili - interesantu koka konstrukciju, kas gan nav oriģināla pils, bet 11.-12. gs. pils ideālrekonstrukcija, kam par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.
Rembates parks ir bijušās Rembates muižas parks. Vēl pirms muižas izveidošanās šeit atradās līvu ciemats Memesciems. Bada un slimību rezultātā šis ciems palika tukšs. 16. gs. beigās tā vietā izveidoja Rembates muižu ar koka ēkām. Vēlāk, 1858. gadā sāka veidot muižas parku un 19. gs. beigās, paplašinot muižu, tika uzcelta jauna mūra pils. Muižas ainavu parks veidots ar vijīgiem celiņiem starp īpaši veidotām koku grupām jeb laucēm un īpatnēju saliņu muižas dīķa vidū. Mūsdienās ir atjaunota daļa vēsturisko parka fragmentu, un tiek veidoti jauni parka elementi.
=== ULDEVENA PILS ===
Pils izveidota 1997. gadā Rembates parkā pie Daugavas. Mākslinieks Agris Liepiņš un nedaudzi entuziasti aizsāka būvi, kas varētu izskatīties kā Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes vecākā "Uldevena" pils. "Uldevena" pils nav konkrēta pilskalna rekonstrukcija, tās aizsargsienas un dzīvojamās ēkas veidojot izmantoti dažādās apdzīvotās vietās atrasto būvju paraugi (Mežotnes, Talsu, Raunas, Tenīskalna, Jersikas pilskalnā, Rīgas ciemā u.c.), tādējādi veidojot kopēju baltu virsaišu pilskalnu-ideālkonstrukciju.
Atrodas Lielvārde centrālajā daļā, Rīgas - Daugavpils šosejas (A 6) malā. Latvijā šobrīd vienīgais šāda veida objekts - 12. gs. senlatviešu koka pils atdarinājums, kas tapis mākslinieka Agra Liepiņa vadībā. Tās vizualizācija ir balstīta uz dažādās Latvijas vietās atrasto seno būvju atlieku izpētes rezultātiem kā autora versija par Lielvārdes novada vecākā - Uldevena rezidenci. Koka pils iekšpusē var apskatīt 12. - 13. gs. senlatviešu cietokšņa aizsargbūvju un dzīvojamo ēku imitācijas, seno tērpu rekonstrukcijas, kā arī pašiem uzcept desiņas uz ugunskura. Kāziniekiem tiek piedāvātas dažādas atrakcijas.
17.gadsimtā Lielvārdē dzīvoja neparasti skaista un lepna sieviete vārdā Katrīna, saukta par Kaču, kura pratusi dziedināt slimos, paredzēt laiku, pateikt par gaidāmo nelaimi.
Viņas garo skropstu aizēnoto acu dēļ plūkušies apkārtnes vīri.
Sievu sirdīs auga greizsirdība un liesmoja naids un skaudība. Viņas sāka Kaču aprunāt - saslimst govs - vainīga Kača, zibens iesper siena kaudzē - vainīga Kača...
Sievas apsūdzēja Kaču mācītājam kā burvi un raganu, Lielvārdes mācītājs sirdī aizstāvēja Kaču - negribēja ar māžiem nodarboties.
Sūdzība nonāca līdz Rīgai. Kādā vasaras dienā pie Zveņģupītes tika sapulcināta Lielvārdes draudze, lai tiesātu burvi un raganu Kaču - Katrīnu.
Soda vietā ieraka stabu un sakrāva sārtu. Greznās karietēs atbrauca Rīgas rātes kungi un iekārtojās uz speciāli uzceltā paaugstinājuma Zveņģupītes otrā krastā. Soda vietā atveda sasieto Kaču un piesēja pie staba.
Lielvārde ir pēdējā reģistrētā vieta, kur tika sadedzināta ragana.
Rekonstruētā senlatviešu pils Lielvārdē ir vienīgā vieta Baltijā, kur dabā iespējams iepazīt 11.-12.gs. senlatviešu valdnieka un viņa karadraudzes dzīvesvietu. Pili veidojis vēstures entuziasts un karikatūrists Agris Liepiņš.
Pils rekonstrukcijai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli un mākslinieciskā fantāzija. Tā neatspoguļo kādu konkrētu Latvijas seno celtni.
Pils teritoriju apjož aizsargsiena, aiz kuras ļaudis slēpās uzbrukuma gadījumā, savukārt vidū ir dažas dzīvojamās mājas, virsaiša nams ar apspriežu zāli, svētakmens un aka, kas aplenkuma gadījumā bija visnozīmīgākais objekts.
Pilis parasti atradās kalnu virsotnēs vai upju krastos, tāpēc maldīgs ir filmu radītais pieņēmums, ka koka pili iespējams nodedzināt ar vienu degošu bultu.
Apmeklējot pili, savā fantāzijā varat atgriezties tālu pagātnē - iepazīties ar aizsargsienu izbūvi, brīnīties par ēku neparastajiem izmēriem, uzzināt kaut ko vairāk par tālaika apkures ietaisēm un seno latviešu sadzīvi. Iespējams skatīt, kā ģērbās senie latvieši, kādas bija to rotas un sadzīves priekšmeti.
Tērpu rekonstrukcijas veidotas, pētot konkrētus vēlā dzelzs laikmeta apbedījumus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru