Krimulda

Rudens. Uzsviedis plecos dzeltenoranžu apmetni, brūnganu bereti galvā, viņš steidzas pa senkrasta nogāzēm, iezīmēdams ainavā arvien jaunus krāsu toņus. No sākuma tas strādā pacietīgi, katru līniju novērtēdams, un cilvēki, kas pa stāvajām kāpnēm dodas uz Krimuldas pilsdrupām, apbrīnā aplūko liepu čagano zeltlapu mēteļus un kļavu sarkanās aušīgās cepures.

Nelielā Krimuldas pils, kas sākta celt 1231.gadā, piederējusi Rīgas domkapitulam. Arī par šo pili  arhibīskapam un ordenim iznākušas domstarpības - pat tik lielas, ka nācies iejaukties Romas pāvestam.

Turpat līdzās - Krimuldas jaunā pils, kurā vēl 1982.gadā atradās bērnu sanatorija. Šeit ik gadu ārstējās ap 220 slimnieku.

Precīzs Krimuldas muižas celšanas gads nav zināms, taču vairums pētnieku Krimuldas pils celšanu datē ap 1848. gadu.  Pils celta vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, un lai arī Krimuldas pils projekta autors joprojām nav zināms, šī celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras piemēriem Latvijā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. 1842.gadā muižu ieguva firsts Johans fon Līvens, viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz 1921.gadam. Krimuldas muižu valsts pārņēma 1921. gadā un to sadalīja. Pils līdz ar daļu no saimniecības ēkām un 226,26 ha zemes nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā. Organizācijas pirmā vadītāja, profesora Jāņa Jankovska vadībā te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes slimnieku ārstniecības iestādi ar 50 gultasvietām. Esot saimnieka statusā, Sarkanais Krusts sanatorijā veica būtiskus ieguldījumus, pielāgojot pili ārstniecības specifiskajām vajadzībām. Pēc pārbūves sanatorijā ziemā varēja ārstēties 165, bet vasarā- 200 slimnieki, un tā kļuva par Latvijā lielāko šāda veida iestādi. Krimuldas sanatorijas lielākā vērtība bija tās atrašanās skaitā vietā, kas veicināja slimnieku atveseļošanos. Sanatorijā tika veiktas tuberkulozes ārstēšanā nozīmīgas procedūras- gaisa un saules peldes, kuru dēļ 1927. gadā iesāka būvēt t.s. „sauļošanās lieveni”- iepretī pilij puslokā celta koka ēka ar plašu lieveni. Laikā no 1994.- 1997. gadam sanatorija piedzīvoja virkni reorganizāciju, līdz 2002. gada jūnijā sanatorija privatizācijas ceļā pārtapa par privātu uzņēmumu SIA „Rehabilitācijas centrs „Krimulda””. Kā sertificēta rehabilitācijas iestāde Krimuldas muiža darbojas arī pašlaik. Piedāvā arī dažāda lieluma un izkārtojuma telpu īri, kā arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus.

Ja kājas piekusušas, var doties atpakaļ uz Siguldu pa gaisa trošu ceļu, ja ne - pa ēnainiem celiņiem garām Mednieku namiņam uz Velnalu. Velnalas klintis rudens iekrāsojis dzeltenīgiem lāsumiem - te daudz liepu.