svētdiena, 2015. gada 4. janvāris

Krimuldas pilskalns






















Netālu, Vikmestes upītes kraujā, atrodas paugurs, kas tautā dēvēts par Veļu klēpi, iespējams, lībiešu senkapu uzkalniņš.







































Skatu vieta Gaujas senlejas kraujā, kas vērsta uz Krimuldas pilsdrupām un Vikmestes upītes senleju, tautā saukta par Taurētāju kalnu, stāstot, ka te atradusies sena novērošanas vieta. Sargi ar tauru skaņām vēstījuši par iedaidnieku tuvošanos.











Var doties apskatīt Krimuldas muižu. Blakus Krimuldas muižai ir gaisa trošu ceļa stacija. Siguldā var atgriezties trošu ceļa vagoniņā, vērojot lieliskās Gaujas senlejas ainavas un Gauju.




Krimuldas domkapitula pils celta 13.gadsimtā virsbīskapa Alberta II laikā Gaujas senlejas labā krasta kraujas malā netālu no lībiešu apdzīvotā Vikmestes pilskalna un ciema. Pils taisnstūrveida aizsargmūris aizņēma visai plašu teritoriju, taču mūra iekšiene bija apbūvēta ļoti nelielā platībā. Ziemeļu stūrī bija izbūvēts četrstūrains sargtornis, bet pa diagonāli pretējā stūrī atradās dzīvojamais korpuss. Tā pirmajā stāvā, virs velvētiem pagrabiem bija izvietota ēdamistaba un virtuve, bet otrajā stāvā – vairākas dzīvojamās telpas. Dienvidrietumu pusē bija uzbūvēts aizsargtornis ar ieejas vārtiem, no kuriem pāri gravai veda paceļams koka tilts. 
 Krimuldas pils bija celta no liela izmēra laukakmeņiem, ķieģeļus izmantojot vienīgi ailu sienā izmūrēto eju un kāpņu izbūvei. Pils apkārtmūra biezums pamatu līmenī bijis apmēram divi metri. Pils novietojums padarīja to gandrīz neieņemamu – no vienas puses to aizsargāja Gaujas senlejas stāvais krasts, vēl no divām- Vikmestes upīte un tās pietekas stāvās gravas. Tikai vienā pusē bija izveidots mākslīgs grāvis, pār kuru paceļamais tilts veda uz priekšpili. Vikmestes upītes dziļā ieleja kalpoja par Turaidas un Krimuldas zemju dabisko robežu.
 Zviedru – poļu kara laikā 1601. gada pavasarī pili ieņēma zviedru karaspēks. Tā paša gada rudenī, kad tuvojās spēcīgā poļu armija, lai neatstātu pili ienaidnieku rokās, to aizdedzināja. Pēc nodedzināšanas pils vairs netika atjaunota.
 Savu nozīmi pils atguva 19. gadsimta 60. tajos gados, tiesa – ne vairs kā militāra nocietinājuma būve, bet gan kā romantiska parka sastāvdaļa firsta Līvena saimniekošanas laikā, kad tepat blakus tika uzcelta Krimuldas muižas kungu māja. Tieši te ticis izveidots viens no apkārtnes skaistākajiem skatu punktiem, saukts „Bellevue”.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru