Latvija: Turaida

1214.gadā Rīgas arhibīskaps, kurš ieguva iekarotās zemes Gaujas labajā krastā, lika celt Turaidas pili, nosaucot to par Fredelandi - miera zemi. Taču šī pils kalpoja nevis mieram, bet gan pastāvīgām cīņām starp bīskapu un ordeni, kam piederēja zemes upes kreisajā krastā.

Turaida lībiešu valodā nozīmē dieva dārzs. Un tiešām ... Kad ceļotājs uzkāpj Turaidas pils galvenajā tornī un ierauga plašo Gaujas senleju ar zilā dūmakā tītajiem Vidzemes siliem, viņam gribas piekrist šim nosaukumam - tik spēcīgs ir plašuma, varenuma iespaids.

Teiksma par meiteni Maiju - Turaidas Rozi

1601.gadā pēc smagas cīņas ar zviedriem Slakteru gravā Turaidas rakstvedis Greifs kaujas laukā starp kritušajiem atradis mazu meitenīti, kuru pieņēmis audzināšanā. Tas noticis maijā, tāpēc meitene nosaukta par Maiju. Meitene izaugusi jauka un piemīlīga, viņu iesaukuši par Turaidas Rozi.

Daudzi precinieki lūguši meitenes roku, taču viņa izvēlējusies Siguldas pils dārznieku Viktoru Heilu. Jaunieši saderinājušies un 1920.gada Miķeļos gatavojušies svinēt kāzas.

Ap to laiku Turaidas pilī sākuši kalpot divi poļu karaspēka algotņi. Viens no tiem - Jakubovskis - dedzīgi tīkojis pēc daiļās meitenes, taču Maija noraidījusi visus viņa uzmanības pierādījumus. Tad Jakubovskis nolēmis rīkoties ar viltu. 6.augustā viņš nosūtījis Maijai ziņu, ka Viktors gaida viņu Gaujmalā pie Gūtmaņalas. Tur abi jaunieši bieži tikušies, sapņojuši par nākotni. Blakus Gūtmaņalai Viktors bija izcirtis nelielu alu, kuru, gaidot meiteni, parasti izrotājis ziediem. Maija noticējusi viltus ziņai un ieradusies alā.

Ieraudzījusi Jakubovski ar savu kalpu, meitene sapratusi, ka ir piemānīta. Izmisumā viņa nolēmusi lietot viltu. Maija noraisījusi lakatiņu, līgavaiņa dāvanu, un apgalvojusi, ka tam piemīt burvju spēks. Kurš lakatiņu apsien, ir neievainojams. Tad lepnā Turaidas Roze apsējusi lakatiņu ap kaklu, sacīdama, lai virsnieks pārbauda tā spējas ar savu zobenu. Māņticīgais Jakubovskis, redzot meiteni tik mierīgu un drošu, cirtis ar zobenu ... Maija klusējot saļimusi.

Sapratis izdarīto, Jakubovskis aizbēdzis mežā un pakāries. Maiju atradis Viktors, taču apjukumā viņš alā izmetis savu dārznieka cirvīti, tādēļ Turaidas tiesa apvainojusi Heilu slepkavībā. Tikai Jakubovska kalpa liecība paglābusi Viktoru no moku sola.

Par šo notikumu saglabājies tiesas akts apliecina teiksmas patiesīgumu.

Šodien daudzi jaunlaulātie savā kāzu dienā noliek ziedus uzTuraidas Rozes kapa. Šī meitene labāk devās nāvē nekā ļāva aptraipīt savu mīlestību...

Pēc teiksmas motīviem Rainis uzrakstījis traģēdiju "Mīla stiprāka par nāvi", J.Ķepītis komponējis baletu "Turaidas Roze", bet Rīgas kinostudijā uzņemta filma "Zobena ēnā".

2002.gada 7. un 8. februāra naktīs notika divi pilskalna rietumu nogāzes grunts noslīdējumi.

Pirmais noslīdenis izveidojās februārim neparasti augstās gaisa temperatūras dēļ. Irdenā grunts strauji piesātinājās ar ūdeni, palielinājās to svars, un nogulumi nogāzes augšmalā slīdēja lejup pa stāvo nogāzi.

Noslīdējuma joslas garums 90-95m, platums 35-38m. Gandrīz visa no augšmalas un vidusdaļas atrāvusies noslīdeņa irdeno iežu masa palika nogāzes vidus un lejas daļā, tikai neliela daļa sasniedza šoseju. Masas kopējais apjoms ~1000m**3. Galvenais dabiskais šķērslis, kas kavēja slīdošās iežu masas nokļūšanu līdz šosejai, bija ar lieliem kokiem apaugusī nogāzes vidus un lejas daļa.

Otrais noslīdenis sākās, atraujoties ūdens pārsātinātai 2-4m biezo nogulumu masai no nogāzes augšmalas, kur vispār neauga koki. Tas 25m platā joslā slīdēja lejup pa nogāzi un aizšķērsoja šoseju. Noslīdējušās masas apjoms sasniedza 2500m**3, platums augšējā un vidusdaļā bija 25-27m, bet lejas daļā 22-23m, garums sasniedza 110m.

Otrais noslīdenis Turaidas pils būvēm bija mazāk bīstams, bet ilgāku laiku apturēja satiksmi.

Turaidas pils rietumu nogāzes nostiprināšanai veikti sekojoši darbi:

.) ceļam pieguļošās daļas drenāžas sistēmas izbūve;

.) avotu ūdens savākšanas, novadīšanas un virsējās plūsmas regulēšanas sistēmas izbūve;

.) akmens krāvuma konstrukcijas izveidošana noslīdeņu apakšējās daļas nostiprināšanai;

.) augu stādījumu veidošana.

Turaidas pils vairākkārt postīta un atkal atjaunota. Tā pastāvējusi līdz 1776.gadam, kad pēc neuzmanīga bises šāviena aizdedzies pils klēts salmu jumts, izraisot ugunsgrēku, kas ēkas nopostīja pavisam.